“Tā nu Pūks gāja un dziedāja, kamēr nonāca pie strauta, kam pāri tiltiņa vietā veda akmeņu rinda. Uz trešā akmens pakāpies, Pūks sāka prātot, kā varētu klāties Kengai, Mazulītim Rū un Tīģerim, jo viņi dzīvoja meža otrā pusē. Un viņš nodomāja: ”Es ļoti ilgu laiku neesmu redzējis Mazulīti Rū. Ja es pie viņa neaiziešu šodien, tad tas laiks būs vēl ilgāks.”(A. Milns)

Kāpēc Mazulīti Rū?

Kur gan Mazulītim ir visdrošāk -  protams, ka mammas azotē. Tā 2000. gada pavasarī tika atvērtas pirmās divas grupiņas „Bēbīšu skoliņai”, lai drošāks būtu ceļš no mājām uz bērnudārzu. Bet pienāca brīdis, kad mazie skolnieciņi paaugās un gribēja mācīties tālāk kopā ar Mazulīti Rū līdz pat skolai. Tā 2004. gadā tika iekārtotas pirmās pirmsskolas grupiņas O. Vācieša ielā. Paralēli pirmsskolai turpināja darboties arī „Bēbīšu skoliņa”, kurā nu jau bija sešas dažāda vecuma grupiņas. Mazulītis Rū ļoti vēlējās doties tālāk un tā 2009. gada maijā atrada jaunas mājas Asītes ielā 3. Viņš ir ļoti laimīgs, jo viņam ir sava māja ar rotaļlaukumu un skaistu dārzu, kur vasarā var baudīt ziedu smaržu, siltā laikā plunčāties baseinā, bet ziemā baudīt ziemas priekus. Mazulītim Rū ļoti patīk, ka arī viņa draugi pie viņa jūtas tikpat labi kā viņš. Tā kā draugu Mazulītim Rū ir ļoti daudz, tad 2011.gadā Mazulītis Rū domāja, domāja…, līdz izdomāja, ka vajadzētu māju arī Mārupē un izremontēja jaunas telpas Zeltrītu ielā 26. Tur šobrīd draudzīgi dzīvo Pūce, Tīģeris, Pūks, Mazulītis Rū un Ēzelītis Iā Kādu dienu Mazulītis Rū satika Kristoferu Robinu, un kā zināms, Kristofers Robins ir ļoooti gudrs. Viņš pastāstīja par Marijas Montessori pedagoģijas metodi. Un Mazulītis Rū nolēma: ”Es arī tā gribu!” Kopš tā brīža Mazulītis Rū dažās grupās ir sācis darboties pēc Montessori pedagoģijas principiem.

 

“No aizmugures Pūkam blakus pienāca Sivēns. – Pūk! – viņš čukstēja. – Jā, Sivēn? – Nekas, – teica Sivēns, pieķerdamies Pūka ķepai. – Es tikai gribēju zināt, vai tu te esi.” (A. Milns)